![]() |
DIEVA MEKLĒJUMI | DIEVS VIŅU DZĪVĒ | ![]() KAS IR JĒZUS |
![]() DIEVS UN ES |
MANS SOLIS TICĪBĀ |
Bībele saka, ka Tevi ir radījis Dievs.
“...Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.”
(Psalms 139:13-14)
Dievs tevi mīl.
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo
Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”
(Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Dieva nodoms Tavai dzīvei.
[Kristus saka:] “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.”
(Jāņa evaņģēlijs 10:10)
Cilvēki ir grēcīgi.
“Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.”
(Pāvila vēstule romiešiem 3:23)
Mēs bijām radīti personīgām attiecībām ar Dievu, bet stūrgalvība lika mums iet pašiem savu ceļu, un attiecības pārtrūka. Šo paštaisnību, kas izpaužas kā aktīva pretošanās vai vienaldzība pret Dievu, Bībele sauc par grēku.
Cilvēki ir šķirti no Dieva.
“Jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva...” (Jesajas grāmata 59:2);
“Grēka alga ir nāve...” (Pāvila vēstule romiešiem 6:23)
Šis attēls parāda, ka Dievs ir svēts, bet cilvēks – grēcīgs. Starp viņiem ir milzīga atšķirtības aiza. Bultas norāda uz to, ka cilvēki, vai nu godīgi dzīvojot vai meklējot atbildes filozofijā un reliģijā, nemitīgi cenšas aizsniegt dievu ar saviem spēkiem, bet vienmēr piedzīvo neveiksmi.
Viņš nomira mūsu vietā.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par
mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Vēstule romiešiem 5:8)
Viņš augšāmcēlās no mirušajiem.
“Kristus ir miris par mūsu grēkiem (..) Viņš aprakts un trešajā
dienā augšāmcēlies (..) Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk
nekā pieci simti brāļiem...”
(Pāvila 1. vēstule korintiešiem 15:3-6)
Viņš ir vienīgais ceļš pie Dieva.
“Jēzus viņam saka: ‘ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība;
neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.’” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Šis attēls parāda, ka Dievs ir uzcēlis tiltu pār aizu, kas mūs šķir no Viņa, sūtīdams Savu Dēlu Jēzu Kristu krusta nāvē, lai Viņš samaksātu par mūsu grēkiem.
Mums jāpieņem Kristus.
“Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem,
tiem, kas tic Viņa vārdam.” (Jāņa evaņģēlijs 1:12)
Mēs pieņemam Kristu ticībā.
“Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums,
tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.” (Pāvila vēstule efeziešiem 2:8-9)
Pieņemot Kristu, mēs piedzīvojam jaunu piedzimšanu (Jāņa evaņģēlijs 3:1-8).
Mēs pieņemam Kristu, personīgi ielūdzot Viņu savā dzīvē.
[Kristus saka:] “Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu.
Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa...” (Atklāsmes grāmata 3:20)
Ļaut ienākt Kristum mūsu dzīvē nozīmē:
Nepietiek tikai atzīt, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un ka Viņš ir nomiris pie krusta par mūsu grēkiem. Arī ar emocionālu pārdzīvojumu ir par maz. Mēs pieņemam Kristu ticībā, un tā ir mūsu izvēle. Šī ilustrācija attēlo divus dažādus dzīvesveidus:
Tu vari pieņemt Kristu tieši tagad, nākot pie Viņa lūgšanā.
Lūgšana ir saruna ar Dievu. Dievs pazīst Tavu sirdi, un Viņam rūp nevis Tavi vārdi, bet gan sirds attieksme...